Sapnis nr. 9174

Ir pagājušas 9174 dienas, kopš manas dzimšanas.
http://re-lab.net/spheroid/
Pa mežainu un aizaugušu lauku ceļu es skrienu ralliju. grūti, jo līkumos kājas švakāk klausa. atpūtas brīdī vietējais lauku cilvēks ved mūs ekskursijā. rādīt jaunās kūtis. sanāk iet caur mežu. redzu krūmos piecas, sūnām apaugušas, piramīdas. prasu – kas tas!? bet viņš tikai turpina stāstīt savu un aicina doties tālāk. es pametu grupu. apskatījis būves tuvāk, secinu, ka tās ir ļoti vecas… pēc brīža esmu ieguvis pārdabiskas spējas, un… (šeit neatceros) esmu mazs, mazs, naturāls ezītis, melnās treniņbiksēs, kas savilktas līdz pat padusēm. staigāju uz divām. man ir melns apmetnītis ar augstu apkakli. nosferatu stilā. man joprojām ir pārdabiskas spējas: lidot, pārvietot kalnus no attāluma, ar domas spēku brīvi ceļot laikā un telpā. vienā brīdī no ezīša esmu atdalījies un kļuvis par tikai vērotāju. un ezītim ir kompanjons – puscaurspīdīgs, lidojošs zirgs. bet nelaime tā, ka tas zirgs ir pagadijies ar ļoti nepatīkamu rakstu. viņš ir spītīgs un nenovīdīgs un zaglīgs un nepaklausīgs un viņam, piemēram, skauž, ka ezim ir pārdabiskās spējas, bet viņam nē. jo viņš neskaita puscaurspīdīgumu un lidošanu par spējām, jo tās nav ekstras, tā ir viņa būtība – resp. viņš nevar kļūt mazāk vai vairāk caurspīdīgs, vai nelidot vispār. viņš visu laiku ir puslīdz konstanti caurspīdīgs un stulbs, un ak, jā – lidojošs. nu un tālāk stāsts ir garš, bet īsumā – .. kad beigās ezis ar zirgu atrodas uz milzīga melna tvaika vilciena, kas caur melnu tumsu ved baļķus, zirgam gadās misēklis. viņš neklausa ezi un ielido lokomotīves dūmos. bet – ak vai! izrādās, ka no skursteņa izmestie dūmi ir TIEŠI tik pat puscaurspīdīgi, kā zirgs! vēl mirklis un zirgs pavisam pazudīs dūmos! bet pēdējā brīdī ezis viņu izglābj.
atguvies no šoka zirgs izplūst asarās un nožēlo visu savu ļauno dzīvi un sola laboties un atkal izplūst asarās..
pēdējais kadrs:
draugi – ezis un zirgs, naturāli sēž uz tā vilciena jumta un traucas nak†ī.
klusēdami.